Domnīcas praktikums Zemgalē – KTTT

Domnīcas praktikums Zemgalē

25.augustā tehnikuma skolotāja Zanda Šlegelmilha organizēja profesionālās izglītības iestāžu latviešu valodas un literatūras skolotājiem profesionālās kompetences pilnveides kursus un domnīcas praktikumu Zemgalē.

Praktikuma ietvaros kursu dalībnieki apmeklēja dzejnieku Edvarta Virzas un Elzas Stērstes memoriālās mājas „Billītes”, tikās ar dzejnieku mazmeitu Annu Žīguri, mazmazmeitu Diānu Janci, klausījās abu interesantajos stāstos par savu dzimtu, kā arī izstaigāja Dzejnieku taku un aplūkoja E.Virzas daiļradē nozīmīgos kokus, tajā skaitā  „Billīšu” kastaņu- dižkoku, kas minēts arī “Straumēnos”.

Tālāk ceļš veda uz pirmā Latvijas valsts prezidenta Jāņa Čakstes memoriālo muzeju „Aučos” Ozolnieku novada Salgales pagastā, pašā Lielupes krastā. “Aučos” vislielāko ievērību guva Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja iekārtotā ekspozīcija un gides Inetas Freimanes stāstījums, kas ļāva iepazīt J. Čaksti kā personību, sabiedrisko darbinieku, kuplas un draudzīgas ģimenes galvu un izsekot Čakstes dzimtas likteņiem.

Skolotāji pēc viesošanās muzejos piedalījās meistarklasē uzņēmumā “Karameļu darbnīca”, kur varēja gan degustēt, gan vērot karameļu tapšanu, gan radīt savu personalizēto karameli.

Praktikuma ietvaros tika apmeklēti Zaļenieki, kura atrodas arī dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas “Daukšas”. Lai arī “Daukšas” ir privātīpašums, tajā saimnieki iekārtojuši Aspazijas memoriālo istabiņu, ko ar saimnieces Madlēnas Bratkus atļauju skolotāji arī izpētīja. Istabiņā autentiskas lietas no Aspazijas bērnības nav saglabājušās, un mēbeles un citi priekšmeti ir saimnieku pašu gādāti vai uzdāvināti – gan mazā gultiņa, gan senatnīgie plaukti, krēsli un kumode. Pa Zaļenieku pils gaiteņiem skolotājus izvadāja un ar pils leģendām iepazīstināja Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas skolotāja Līga Andronova. Pēc tam skolotāji viesojās Zaļenieku baznīcā un kapos.

Praktikums noslēdzās ar gardām vakariņām Smuku muižā, kur laikā no 1895. līdz 1896. gadam par rakstvedi, klētnieku un lopu uzraugu strādājis Jānis Jaunsudrabiņš, Tieši šeit J.Jaunsudrabiņš sāka gleznot un dzejot. Smuku muižas notikumi esot pamatā vairākiem viņa turpmākajiem darbiem: „Nāve un dzīvība”, „Mežkungs Laucis”, „Ziemas baltumā” u.c., bet Vītiņu kapu stūris ir attēlots Rasmas un Spodra mīlestības stāstā „Vēja ziedi”. 

Materiālu sagatavoja skolotāja Zanda Šlegelmilha.