Augusta s\u0101kum\u0101 tehnikuma skolot\u0101ja Zanda \n\u0160legelmilha un bibliotek\u0101re Ed\u012bte G\u012bme dev\u0101s latvie\u0161u valodas un \nliterat\u016bras skolot\u0101ju asoci\u0101cijas organiz\u0113taj\u0101 pieredzes apmai\u0146as \nbraucien\u0101 “Pa G\u0113tes un \u0160illera p\u0113d\u0101m” uz V\u0101ciju un Poliju. Brauciena \ns\u0101kum\u0101 tika iepaz\u012bta Leipciga – p\u0113c iedz\u012bvot\u0101ju skaita liel\u0101k\u0101 pils\u0113ta \nSaksij\u0101, kurai ir liela noz\u012bme V\u0101cijas zin\u0101tnes un kult\u016bras v\u0113stur\u0113, jo \nkop\u0161 1409. gada \u0161eit atrodas viena no iev\u0113rojam\u0101k\u0101m V\u0101cijas \nuniversit\u0101t\u0113m, kur\u0101 darboju\u0161ies daudzi v\u0101cu zin\u0101tnes un kult\u016bras \ndi\u017egari. Te dzimu\u0161i V\u0101gners, Bahs, Kl\u0101ra \u0160\u016bmane. Savuk\u0101rt latvie\u0161i \n Garl\u012bbs Mer\u0137elis, Katr\u012bna Neiburga, M\u0101ra Z\u0101l\u012bte u.c. te r\u0101d\u012bju\u0161i savus \ndarbus un guvu\u0161i atz\u012bn\u012bbu.
\nP\u0113c Leipcigas apmekl\u0113juma brauciena dal\u012bbnieki dev\u0101s uz Veim\u0101ru. G\u0113te un\n \u0160illers, Herders un V\u012blands, N\u012b\u010de, Firnbergs, Lists, Bahs, Gropiuss, \nFeiningers, Kl\u0113, Itens… Veim\u0101r\u0101 di\u017eeno garu v\u0101rdu saraksts ir \nnebeidzams. \u0160\u012b pils\u0113ta ir \u012bpa\u0161s d\u0101rgums V\u0101cijas un Eiropas gara v\u0113stur\u0113,\n m\u016bzikas un arhitekt\u016bras v\u0113stur\u0113, k\u0101 ar\u012b v\u0113stur\u0113 kopum\u0101. Veim\u0101ras \nklasika un Bauhausa stils ir kult\u016bras b\u0101kas, kas \u0161eit atkl\u0101jas \nharmoniski un gandr\u012bz p\u0101rbag\u0101ti. Pils\u0113ta ir iek\u013cauta UNESCO Pasaules \nmantojuma sarakst\u0101.
\nBaireita – n\u0101kamais apskates objekts. Baireita ir pasaules slavena ar \nikgad\u0113jo Baireitas festiv\u0101lu, kad Baireitas operas nam\u0101 uzst\u0101jas \noperdzied\u0101t\u0101ji un iestud\u0113 19. gadsimta v\u0101cu komponista Riharda V\u0101gnera \ndarbus. 2012. gad\u0101 Baireitas operas namu iek\u013c\u0101va UNESCO Pasaules \nmantojuma sarakst\u0101.
\nP\u0113d\u0113jais pieturas punkts V\u0101cij\u0101 – Dr\u0113zdene – pils\u0113ta Elbas upes \nkrastos, Saksijas feder\u0101l\u0101s zemes galvaspils\u0113ta. Iev\u0113rojams kult\u016bras, \nekonomikas un t\u016brisma centrs. Dr\u0113zdeni da\u017ek\u0101rt d\u0113v\u0113 par Elbas Florenci. \nBrauciena dal\u012bbniekiem bija iesp\u0113ja apmekl\u0113t Cvingeru un Dr\u0113zdenes \nDievm\u0101tes bazn\u012bcu, luter\u0101\u0146u draudzes bazn\u012bca, kas S\u0101kotn\u0113ji tika celta \nRomas kato\u013cu bazn\u012bcas vajadz\u012bb\u0101m, bet p\u0113c reform\u0101cijas, t\u0101 k\u013cuva par \nprotestantisma draudzi. Otr\u0101 pasaules kara sabiedroto uzlidojumu laik\u0101 \nt\u0101 tika piln\u012bb\u0101 izn\u012bcin\u0101ta, bet 1994. gad\u0101 tika uzs\u0101kta bazn\u012bcas \nrekonstrukcija t\u0101s s\u0101kotn\u0113j\u0101 izskat\u0101 un 2005. gad\u0101 t\u0101 tika piln\u012bb\u0101 \nrekonstru\u0113ta. M\u016bsdien\u0101s \u0161\u012b bazn\u012bca tiek uzskat\u012bta par miera simbolu \nstarp iepriek\u0161 karojo\u0161aj\u0101m pus\u0113m.
\nSavuk\u0101rt Polij\u0101 pirmais apskates objekts bija Kristus statuja \nSvebodzin\u0101, kura ir liel\u0101k\u0101 Kristus statuja pasaul\u0113 (uzcelta 2010. gad\u0101 \nun ir 36 metrus augsta- par 3 metriem augst\u0101ka par Kristus statuju \nRiode\u017eaneiro!).
\nM\u0101jupce\u013c\u0101 Polij\u0101 brauciena dal\u012bbnieki iepazin\u0101s ar Galindiju \u2013sen\u0101s \n baltu cilts – galindu- m\u012btnes rekonstrukcija. Te ir rad\u012bta iesp\u0113ja \nnok\u013c\u016bt stiliz\u0113t\u0101 sen\u0101s Galindijas gaisotn\u0113. Par to par\u016bp\u0113jies uz\u0146\u0113m\u012bgs \ncilv\u0113ks \u2013 pans C\u0113zars Kubackis, kuram kop\u0161 1970.g. pieder 20 ha liels \nzemes \u012bpa\u0161ums pussal\u0101, ko veido Krutinjas upes ieteka Beldanu ezer\u0101.
\nEkskursijas nosl\u0113gum\u0101 ekskursanti iegriez\u0101s Mikolajkos un Augustov\u0101, \ncaur kuru XIX gadsimt\u0101 izveidots Augustovas kan\u0101ls, kas savieno Vislas \nun Nemunas upes. Augustovas kan\u0101ls 2006. gad\u0101 ticis iek\u013cauts UNESCO \nPasaules mantojuma kandid\u0101tu sarakst\u0101.
\nInform\u0101ciju sagatavoja skolot\u0101ja Zanda \u0160legelmilha.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Augusta s\u0101kum\u0101 tehnikuma skolot\u0101ja Zanda \u0160legelmilha un bibliotek\u0101re Ed\u012bte G\u012bme dev\u0101s latvie\u0161u valodas un literat\u016bras skolot\u0101ju asoci\u0101cijas organiz\u0113taj\u0101 pieredzes apmai\u0146as braucien\u0101 “Pa G\u0113tes un \u0160illera p\u0113d\u0101m” uz V\u0101ciju un Poliju. Brauciena s\u0101kum\u0101 tika iepaz\u012bta Leipciga – p\u0113c iedz\u012bvot\u0101ju skaita liel\u0101k\u0101 pils\u0113ta Saksij\u0101, kurai ir liela noz\u012bme V\u0101cijas zin\u0101tnes un kult\u016bras v\u0113stur\u0113, jo kop\u0161 1409. gada Vair\u0101k<\/a> […]<\/p>\n