Jauniešu apmaiņas projekta „Mozaīka”

Jauniešu apmaiņas projekta „Mozaīka” Līguma Nr.LV-31-E37-2012-R3– projekta pasākuma Anapā dienasgrāmata

1. diena – Pasākums Krievijā, Anapā sākās ar iepazīšanos – spēlējām iepazīšanās spēles, kur katram bija iespēja pastāstīt par sevi, atraktīvi demonstrēt savus mērķus dalībai projektā., rezultātā ātri atradām kopīgu valodu ar partneriem, sadalījāmies vairākās starptautiskās komandās, veicām vairākus ”Iesildīšanās” uzdevumus, kopīgi darbojoties un mācoties. Spēlējām arī spēli „Youthpass prasmes”, lai vieglāk būtu izprast projekta dalībnieku mācīšanās rezultātu atzīšanas kārtību.Iepazinām Anapu – pilsētu pie Melnās jūras – devāmies “Pilsētas rallijā”. Bija interesanti darboties starptautiskā komandā kopā ar tikko iepazītiem jauniešiem no citām valstīm. Šajā dienā paspējām apmeklēt arī ļoti interesantu vēsturisku pilsētas objektu – senās grieķu pilsētas „Gorgipijas” muzeju – arheoloģisko atsegumu un muzeju. Bija aizraujoši iejusties seno grieķu dzīves epizodēs, apskatīt sadzīves priekšmetus, uzzināt par pilsētas plānojumu, tradīcijām laikos pirms mūsu ēras.2. diena – agri no rīta ar autobusu devāmies „ceļojumā uz pagātni” pie vienas no Melnās jūras piekrastes tautām – čerkesiem, lai diskutētu par vēsturisko tautu attīstību piejūras novadā. Lai iepazītu čerkesus braucām uz Gelenžiku, netālu no tās ir interesants parks ar dažādu valstu arhitektūras stilu celtnēm. Mums bija iespēja tās visas apskatīt, īpaši uzkavējāmies Kaukāza mājā. ,kur kopā ar čerkesu tautības cilvēkiem diskutējām par kopīgo un atšķirīgo visām mūsu tautām. Apskatījām vēsturisko čerkesu arhitektūru, ieročus, mums bija iespēja jautāt pat to pielietošanu laiku lokos.Pēcpusdienā atgriezāmies Anapā un devāmies intervēt dažādu tautu pārstāvjus. Bijām plānojuši doties ielās, taču atradām viņus turpat skolā – gan armēņus, gan grieķus, gan kazakus, gan čerkesus, jo mūsu partnerskolā mācās ļoti daudzu tautību jaunieši. Bija interesanti uzzināt par viņu dzīvi, kā viņu ģimenes nonākušas Anapā, kā viņiem pašiem šeit klājas, kādas ir viņu tautu tradīcijas, kā tās palīdz vai traucē ikdienas dzīvē.3. dienā –sīkāk iepazinām brīvās un kareivīgās kazaku tautas dzīvi – mūsu projekta partneri parādīja nelielu teatralizētu uzvedumu –kā kazaku karā pavadīja. Viņi bija apģērbti tautas tērpos, dziedāja dziesmas. Tas bija krāšņi un interesanti. Vēlāk arī citi projekta dalībnieki pielaikoja kazaku galvassegas un mēģināja iejusties kareivīgās tautas garā. Pēcpusdienā devāmies ekskursijā uz ciematiņu ar interesantu nosaukumu „Atamaņ”. Tas izveidots kā tipisks pirmsrevolūcijas kazaku ciems – nelielas mājiņas, salmu jumtiem, skola, ciemata pārvaldes ēkas, skoliņa, kur tika apmācīti kazaku zēni gan grāmatu zinībām, gan jāšanai ar zirgu un cīņas mākslām. Bija interesanti pasēdēt skolas solos un padiskutēt par izglītību dažādās valstīs, ko un kā mācīja un tagad māca. Diskutējot atradām, ka ir ļoti atšķirīgas tās lietas, kas katrai tautai bija nozīmīgas un noteikti skolā mācāmas. Tāpat ļoti interesanta izvērtās diskusija par mūsu stereotipiem domājot par citām tautām. Esam nedaudz aizspriedumaini, baidāmies pieņemt to, kas mums nav īsti saprotams.4.dienā – Iepazinām mūsu valstu cilvēku profesijas, spēlējot Lomu spēles – katra komanda rādīja etīdes, kas attēloja dažādas profesijas, kas raksturīgas Latvijai, Vācijai, Krievijai. Pēc kopīgas jautras darbošanās skolā devāmies uz praktiskajām nodarbībām –tās notika podnieku darbnīcā, kur varējām iepazīt trauku gatavošanas procesu sākot ar māla pikuci un tālāk apskatot trauka ceļu līdz gatavo izstrādājumu plauktiņam. Visiem ļoti patika pašiem savām rokām izmēģināt māla trauku virpošanu. Bija jautri un interesantiPēcpusdienā notika lingvistikas darbnīciņa „Skani mana valodiņa!” Anapas jaunieši kopā ar skolotāju Olgu bija sagatavojuši vairākus uzdevumus – mums bija jāatrod dažādu lietu apzīmējošie vārdi visās trijās valodās (katrai komandai pa 11 vārdiem latviski, krieviski un vāciski) un tie pareizi jāsalīmē uz lapām, tad jānolasa, lai visi varētu pārliecināties, ka viss ir kārtībā. Tad sekoja uzdevums – salīdzināt dažādas parunas un sakāmvārdus – vai saprotam domu tāpat kā citi? Uzdevums – atrast atbilstošo citās valodās, sakārtot uz lapām atrasto, pastāstīt pārējiem, argumentējot to, kāpēc katra komanda domā tā.Trešais uzdevums bija izveidot kopīgu plakātu visiem projekta dalībniekiem visās valodās sakot: „Mēs runājam!” Pēc plakāta izgatavošanas tapa kopīgs foto (Tas vēlāk bija redzams arī Anapas avīzē un internetā.)5. diena – Kulinārijas meistarklase – visi kopīgi devāmies uz skolas virtuvi, kur vietējās pavār mākslas pārzinātāji – skolas audzēkņi – topošie pavāri visiem projekta dalībniekiem mācīja gatavot vareņikus un pankūkas kazaku gaumē, bija jautri un interesanti kopā darboties virtuvē. Atradām daudz līdzīgu lietu mūsu tautu virtuvēs un arī daudz atšķirīgā…Pēcpusdienā – Tikumi, paražas, spēles – katrai tautai savas, mācījāmies un priecājāmies kopīgi, katra komanda mācīja savas tautas spēles un rotaļas. Ļoti jauki, ka šo aktivitāti varējām veikt skolas pagalmā – laiks bija kļuvis pavisam saulains un silts..6. diena – Jau no paša rīta sākām gatavoties noslēguma pasākumam – apgūto atziņu un foto prezentācijai . Katra diena tika dokumentēta fotogrāfijās un uz šo noslēgumu tās tika apkopotas un atlasītas interesantākā, ko arī noslēgumā prezentējām.Krietnu laiku aizņēma Youthpass sagatavošana, jo katram dalīnbiekam bija jāpadomā par projektā apgūto. Tai sekoja pasākuma izvērtējums, anketēšana, ieguvumu un kļūdu analīze, katrs dalībnieks izteicās par to, kas patika, kas bija aizraujoši, kas nepatika, argumentējot kāpēc.Pēcpusdienā galvenais notikums bija projekta noslēguma pasākums – sapulcējāmies skolas ēdamzālē, kas šim pasākumam par godu bija pārtapusi par disko zāli ar jaudīgu skaņu aparatūru un jautriem dīdžejiem. Sākām oficiāli – notika Youthpass izsniegšana visiem jauniešiem – projekta dalībniekiem, dalīšanās iespaidos un pieredzē. Teicām lielu paldies Anapas skolai par drosmi iesaistīties šādā pasākumā – Krievijas skolām ir maza pieredze projektu darbā un katrs sadarbības projekts ir kā liels izaicinājums. Jaunieši bija lieliski – atvērti, komunikabli un ļoti draudzīgi. Visiem bija prieks par brīnišķīgo nedēļu Anapā pie Melnās jūras. Pēc runām visi tika pacienāti ar kanapē sviestmaizītēm, tēju, kafiju vai sulu un sākās diskotēka.

Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.