Seminārs par neformālo izglītību

22.martā  ESF projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” koordinatore tehnikumā Zanda Šlegelmilha piedalījās Kurzemes plānošanas reģiona pieaugušo izglītības tīkla seminārā “Neformālās izglītības programmas: sagatavošana, īstenošana, kvalitāte”. Semināra aktualitāti noteica jaunais uzsaukums VIAA administrētajā projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Tajā pirmo reizi ir iekļautas mūžizglītības kompetenču programmas, kurās var pieteikties strādājošie neatkarīgi no darbības nozares. 

Izglītības vajadzību sarakstā ir iekļautas programmas“ Digitālās prasmes darba vajadzībām”, “Finanšu un informācijas pratība pieaugušajiem”, “Dizaina domāšana uzņēmējiem”, “Komandas darba vadīšanas ABC” , “Latvisko ēdienu gatavošanas tradīciju saglabāšana” un citas. Tas dod iespēju mācīties tiem, kuri iepriekš specializētajā programmu piedāvājumā sev neko piemērotu neatrada. Tagad daudz kas atkarīgs no tā, kā pratīsim šīs iespējas izmantot.

Semināra dalībnieki: pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatori, augstskolu un tehnikumu speciālisti, biedrību pārstāvji dalījās pieredzē par neformālās izglītības programmu īstenošanu. Joprojām izglītības pieejamību lielā mērā nosaka tās īstenošanas vieta un laiks. Lielajās pilsētās un reģionālās attīstības centros piedāvājums ir pietiekams, bet cilvēki no lauku novadiem uz mācībām tālu no dzīves vietas nebrauc. Izglītības iestādes ir gatavas īstenot savas programmas arī izbraukumā, taču praktiski tam ir zema varbūtība. Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), kura administrē projektu, ir noteikusi, ka izglītības iestāde   var īstenot programmu tikai tajā teritorijā, kurā tā ir reģistrēta. Ja Liepājas universitāte, tad tikai Liepājā, ja Saldus tehnikums, tad tikai Saldū. Lai Liepājas universitātes pedagogi izbrauktu kaut vai uz Nīcu, universitātei par jaunu ir jāsniedz reģistrācijas dokumenti. Birokrātiskie šķēršļi mazina izglītotāju entuziasmu, un mūžizglītības piedāvājuma paplašināšanās lauku novados nav īsti gaidāma. Arī mācību laiks ietekmē pieaugušo lēmumu. 4.kārtā mācības visās programmās ir paredzēts uzsākt jūlijā. Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā iepriekšējā kārtā, kas arī notika vasarā, 20 cilvēki no tiem, kas bija pieteikušies mācībām,   pārdomāja. Arī pedagogus ir grūti pārliecināt par nepieciešamību strādāt vasarā, kas tradicionāli šai profesijā ir atvaļinājumu laiks.

Mācīšanās ir rezultatīva, ja izglītības piedāvājums saskan ar mācīties gribošo pieaugušo gaidām. Un pieaugušo intereses ir dažādas. Vairākās pašvaldībās ir izkristalizējusies mērķa grupa – 25 -30 gadus vecas māmiņas, kuras vienas audzina bērnus, jo vīri strādā ārzemēs. Pašām māmiņām ir tikai vidusskolas izglītība un nav iepriekšējā darba pieredzes. Viņas interesējas par grāmatvedības, lietvedības, dizaina un fotokursiem, jo iegūtās prasmes ļautu atrast darbu dzīvesvietas tuvumā. Taču projekta ietvaros no darba tirgus viedokļa šāds piedāvājums netiek uzskatīts par perspektīvu. Grūtības atrast atbilstošu piedāvājumu ir arī sievietēm pēc 50 gadiem un citām pieaugušo grupām. Kurzemē pieaugušo izglītībā aktīvi darbojas nevalstiskās organizācijas. Tās piedāvā kultūrizglītības un amatniecības programmas, kā, piemēram, keramika, podniecība, porcelāna apgleznošana. Tām ir atsaucība no pieaugušo puses, taču projekta ietvaros šīs izglītības vajadzības netiek atzītas.

Projekta priekšrocība ir tā, ka kursu dalībniekiem ir jāmaksā tikai 10% no programmas izmaksām. Tādēļ reģiona izglītības iestādes cenšas nodrošināt pieejamu un vajadzībām atbilstošu piedāvājumu. Piedalīties seminārā īpaši tika aicinātas reģiona vispārizglītojošās skolas. Tajās strādājošie mājturības, ekonomikas, datorzinību u.c. skolotāji ir pietiekami kompetenti, lai īstenotu mūžizglītības programmas, un tā būtu iespēja vietējiem iedzīvotājiem nodrošināt mācības dzīves vietas tuvumā. Seminārā uzstājās IZM  vecākā eksperte Laura Iveta Strode, kura ir vadījusi mūžizglītības programmu aprakstu izstrādi un piedalās programmu vērtēšanā.   Viņas pieredze semināra dalībniekiem ļāva labāk saprast, kā gatavot programmu pieteikumus un kā ņemt vērā vērtēšanas nosacījumus. Bija daudz jautājumu, ieteikumu un arī savstarpējā pieredzes apmaiņa starp dalībniekiem. Darot un pieņemot jaunus izaicinājumus ir lielākas iespējas ievalkāt arī ne tik ērtas kurpes.

Informāciju sagatavoja Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas izglītības eksperte Ingrīda Muraškovska sadabībā ar Zandu Šlegelmilhu.