Simpozijs “Sirdsvārdi Latvijai” – KTTT

Simpozijs “Sirdsvārdi Latvijai”

16.maijā Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā (KTTT) notika Jaunatnes radošais mākslu simpozijs “Sirdsvārdi Latvijai” un literātu Aspazijas un Raiņa 160.jubilejai veltītā literāro darbu un pārspriedumu konkursa noslēguma pasākums, kurā piedalījās vairāk nekā 80 dalībnieku, jaunieši un viņu skolotāji-literārie konsultanti, no 16 izglītības iestādēm. Simpozija sākumā dalībniekus sveica KTTT direktora p.i. Inese Kļaviņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Artis Roberts, Valsts izglītības attīstības aģentūras pārstāve, valsts metodiķe latviešu valodā un literatūrā Līga Sudare, novēlot jauniešiem turpināt radošo izaugsmi un glabāt kultūras mantojumu un vērtības. Simpozija atbalstītāja, SIA “Amazone” valdes locekle Baiba Mikāla izteica pateicību skolotājiem par ieguldīto darbu jauniešu savatavošanā konkursam. Simpozija turpinājumā dalībniekiem bija iespēja noklausīties interesantas un izglītojošas lekcijas- Raiņa un Aspazijas mājas muzeja speciālistes Astras Kacenas lekciju “Aspazija atmiņās, dzejā un vēstulēs”, Raiņa un Aspazijas vasarnīcas muzeja speciālistes Amandas Kaufmanes lekciju “Rainis un Aspzija kā sarunas temats”, novadpētnieces Aritas Liepiņas lekciju “Aspazija Zaļeniekos”. Simpozija 1.daļas nobeigumā dalībnieki piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas lektores Lindas Zulmanes nodarbībā “Radoša rakstīšana: teorija un radošā darbnīca”, lai pilnveidotu radošās un kritiskās domāšanas iemaņas, rosinot izmantot savu radošo potenciālu literāro darbu veidošanā. Simpozija 2.daļā notika literātu Aspazijas un Raiņa 160.jubilejai veltītā literāro darbu un pārspriedumu konkursa noslēguma pasākums. Konkursantus klātienē sveica konkursa žūrijas pārstāves Lilita Mačtama un Ligita Mežkalne, bet attālināti – VIAA pārstāve Ineta Smilga un UNESCO LKN pārstāve Elīna Bērziņa. Konkurss noritēja vienā vecuma grupā, tajā varēja piedalīties ikviens interesents no 15 līdz 20 gadu vecumam). Konkursā piedalījās 166 skolēni no 34 Latvijas izglītības iestādēm. Kopā konkursam tika iesniegti 78 literārie darbi (faktiski vairāk, jo dzejas nominācijā bija jāiesniedz vismaz 3 dzejoļu kopa) un 90 pārspriedumi. Daugavpils, Rēzekne, Rīga, Ogre, Valmiera, Priekuļi, Kuldīga, Ventspils, Limbaži, Skrīveri u.c.– no daudzām vietām nāk konkursa darbu autori. Laureātiem noslēguma pasākumā tika dota iespēja uzstāties ar savu darbu lasījumiem, ko viņi arī labprāt izmantoja. Šī gada konkursa laureāti: Literāro darbu kategorijā- Galvenā balva- Sintijai Rubenei- Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums (skolotāja Inese Lāce) 1. Emīlijai Koemecai – Rīgas Teikas vidusskola (skolotāja Dana Sece) 2. Lindai Dzikavičai- Rīgas Teikas vidusskola (skolotāja Daiga Celmiņa) 3. Valteram Drazdovskim- “Tālmācības vidusskola “Rīgas Komercskola” (skolotāja Sandra Ozola) Atzinības šajā kategorijā netika piešķirtas. Literāro darbu kategorijā: Galvenā balva- Katrīnai Vītoliņai-Kuldīgas Centra vidusskola (skolotāja Ilze Roberta) 1. Annai Valdmanei- Kuldīgas Centra vidusskola (skolotāja Ilze Roberta) 2. Danielai Šņucinai- Rīgas Valsts 2.ģimnāzija (skolotāja Laura Meijere) 3. Laurai Dēlandei- Druvas vidusskola (skolotāja Sandra Burve) Atzinības- Erlinai Mariannai O’Salivanai- MIKC “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” (skolotāja Sandra Kļaviņa) Tomasam Lībenzonam- Rīgas Valsts tehnikums (skolotāja Nellija Kifa) Dārtai Garokalnai- Kuldīgas Centra vidusskola (skolotāja Ilze Roberta) Konkursa laureātiem tika dota iespēja iespēja doties izzinošā ekskursijā ar elektroautobusu “Rumbabuss” KTTT skolotājas un gides Ingas Trumsiņas vadībā. Visi simpozija dalībnieki pasākuma nobeigumā varēja apmeklēt Kuldīgas industriālā mantojuma ēku “Adatu tornis” un iepazīties ar tur izvietoto ekspozīciju par adatu un izspēlēt interaktīvo spēli ”Atrodi adatas!” KTTT audzēkņa Uģa Knopa vadībā. Paldies visiem simpozija dalībniekiem par ieguldījumu simpozija un konkursa norisē! Rīgas Teikas vidusskolas skolotāja Daiga Celmiņa par iespaidiem simpozijā: “Kultūras mantojumam ir jābūt dzīvam, tas ir kopjams, joprojām izzināms un interpretējams. Mēs nevaram pastāvēt bez saknēm un bez pateicības iepriekšējām paaudzēm. Arī literatūrzinātnē būtiski arvien pētīt atstāto mantojumu un to interpretēt, apzinoties šobrīd aktuālo. To dara arī latviešu valodas un literatūras skolotāji savā ikdienas darbā ikvienā mācību stundā un sadarbībā ar skolēniem. Un tad pienāk svētki. Piemēram, ikgadējais Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums organizētais Jaunatnes un radošo mākslu simpozijs “Sirdsvārdi Latvijai”, kurā jaunieši piedalās ar savu veikumu, šogad pārspriedumos un radošos darbos interpretējot Aspazijas un Raiņa daiļradi. Tie patiešām ir svētki, ja piepildītā simpozija zālē skan jauniešu balsis, kas runā par Raini un Aspaziju, argumentēti un radoši interpretējot viņu daiļradi! Prieks un lepnums par mūs Latvijas jauniešiem! Jaunajā laikrakstā “Kurzemnieks” pat publikācija par šo skaisto notikumu. Šogad sirdsvārdi bija veltīti Aspazijai un Rainim. Iedvesma atbalsojas! Paldies Kuldīgas skolotājiem un visiem sastaptajiem gaišajiem cilvēkiem!”

Fotogrāfiju autore: Iveta Roga