Eiropas profesionālo prasmju nedēļa
Eiropas profesionālo prasmju nedēļā (9. – 13. novembrī) vēlamies Jūs iepazīstināt ar Andu Maslobojevu – uzņēmēju, kas 2019. gadā piedalījās un apguva jaunas prasmes neformālās izglītības programmā “Latvisko ēdienu gatavošanas tradīciju saglabāšana”, Rojā, ESF projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” 4. kārtas ietvaros, ko īstenoja PIKC Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums (PIKC KTTT).
Iepazīsimies!
Es esmu Anda Maslobojeva. Dzīvoju visu mūžu, Rojā, Kaltenē un Rojupē. Šobrīd dzīvesvieta ir Roja, mājražošana notiek Kaltenē, jo Kaltenē atrodas ģimenes īpašums. Mājražošana noteikti nebija vienas dienas lēmums. Pirms tam strādāju būvmateriālu tirdzniecības sfērā, vīrs strādāja zivjrūpniecības uzņēmumā, kas nodarbojās gan ar šprotu pārstrādi un tirdzniecību plašajai Krievijai, gan arī ieveda mencu aknas no Norvēģijas, tās cehā pārstrādāja un tirgoja tālāk. Kad Krievija noteica embargo vairākiem Eiropas Savienības produktiem, tad piekrastē daļa cehu aizvērās ciet, cilvēki zaudēja darbu un vīrs aizbrauca strādāt uz Norvēģiju, tur arī kādu laiku strādājot un braukājot uz Latviju. Kad ģimenei pieteicās jaunākā atvase, bija jāizlemj vai braukt dzīvot uz Norvēģiju pavisam. Ļoti nevēlējāmies braukt prom, lai arī iespējas bija un Norvēģijā viss bija sakārtots, lai mēs brauktu, dzīvotu un strādātu tur. Mājražošanu uzsāku 2017. gadā, periodos, kad vīrs bija prom Norvēģijā, sākot mājās vienkārši cept reņģes. Māsa bija mans pirmais degustators un iedrošinātājs, sakot, ka ir jāmēģina tepat ko darīt. Apmēram arī tad vīrs atgriezās Latvijā un atradām iespēju īrēt pirmās tirdzniecības telpas. Kaltenes mājražošanā vīrs kūpināja zivis, es tīrīju, cepu un liku kārbiņās.
Kā nonāci līdz domai par pieaugušo izglītības kursiem?
Man vienmēr patikusi pārtikas tehnoloģija, konditoreja, arī pirms tad, kad man vēl nebija pašai savs uzņēmums, mājās cepu daudz kūkas un centos braukt uz meistarklasēm, meklēja domu biedru grupas. Tad bija iespēja Rojā pieteikties kursos par latvisko ēdienu gatavošanas tradīciju saglabāšanu. Pieteicos, biju ļoti priecīga par iespēju, satiku jaunus domubiedrus. Kursi man ļoti patika, gan iegūtās zināšanas, gan savstarpējā komunikācija ar Ievu un Aivaru (aut. piez – pasniedzējiem). Zināšanas nekad nevar būt par daudz, vienmēr ir iespēja tās atjaunināt un iemācīties ko jaunu. Kaut gan ir zināmas pārbaudītas receptes, bet ar kādu kopā tās pārrunāt, atrast kopīgu valodu un gūt jaunu iedvesmu ir nenovērtējami. Kursus ļoti labi varēja savienot ar savu darbu, šķiet arī pārējām meitenēm nebija nekādas problēmas, jo mācības notika tieši Rojā un nebija nekur jābrauc pa tumšajiem vakariem. Par to liels paldies Rojas novada pašvaldībai. Arī šogad pieteicos kursiem (aut. piez. – profesionālās pilnveides) Tūrisma produktu izstrāde. (aut. piez – īstenos PIKC KTTT).
Kas uzņēmumā notiek šobrīd?
Uzņēmumā nestrādāju es viena, uzņēmumā strādā arī mans vīrs, un meita. Tas ir ģimenes uzņēmums, mūsu komandas darbs. Arī mūsu pārdevēja, kas strādā pie mums jau kopš veikaliņa atvēršanās, mums ir ļoti daudz ar savu darbu palīdzējusi, gluži kā ģimene. Visas idejas ko tirgot, ko darīt, ko attīstīt, tās nav tikai manas. Ja sākumā es cepu pirmās zivju kārbas ko es pamēģināju mājās, dzīvokļa virtuvītē, tad tagad sortiments ir krietni audzis. Vīrs grilē nēģus, es nekad to viena pati nebūtu pratusi un spējusi tā izdarīt. Šoruden mēs sākām iepirkt arī foreļu ikrus, vīrs viņus skalo, mums pašiem viņi garšo un tos arī tirgojam. Cepam arī mencu filejas dažādās mērcēs. Pamēģinājām – mums pašiem arī garšo foreļu kūkas no svaigām forelēm. Ļoti gribas izcelt vietējās zivis, jo nevienam nav noslēpums, ka lielveikalos var nopirkt daudz un dažādas zivis, bet nu tieši vietējās – cik viņas ir tik viņas cenšamies gatavot. Šobrīd rudenī, visiem garšo mazsālītas brētliņas īpašajā sālījumā. Lai arī sezonalitāte ir izteikta, šogad Rojā jūtami izteikti vairāk vietējo cilvēku. Nekas jau nenotiek tā pat vien, viss kas notiek, notiek uz labu un tas jau ir kaut kur iepriekš sakārtots un ierakstīts, lai mēs vienkārši tam pakārtotos. Šovasar arī pārnācām uz jaunām telpām, kas arī priekš mums ir daudz labākas, jo šeit vairāk vai mazāk ir tāds kā centriņš. Te vairāk atbrauc cilvēki no Kolkas, Upesgrīvas, Vandzenes un citām pilsētām un ciemiem. Vasarā mums bija galdiņi ārā, bērniem saldējums, mans vīrs un meita cepa, un tirgoja burbuļvafeles, ir idejas arī nākošajai vasarai. Kā būs, tā būs, tā dzīvosim!
#eiropasprofesionaloprasmjunedela #kuldigastehnikums #esf
